pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris

Pirmā diena šomēness.

Riebjas pirmdienas, bet to laikam es saku katru nedēļu:D
Šī nedēļa ir īpaša. Ar ko? Ar to, ka šonedēļ jūtos īpaša. Esmu nopelnījusi tēta uzticību, un tas liek justies pamatīgi labi, tas nozīmē, ka beidzot esmu pierādījusi, ka man VAR uzticēties. I'm proud of myself^-^

Jūtos tā, kā būtu iesviesta amerikāņu kalniņos. Kad jūtos ellīgi labi, notiek kaut kas, kas mani atkal nosviež lejā. Un tā visu laiku.
Tagad tā padomāju un saprotu, ka esmu naiva. Nē, varbūt ne gluži naiva, bet stulba, ka vēl aizvien ceru, ka kaut kas var mainīties pats no sevis. Patika māsas vīra sacītais:"Alis, ko tu vari zaudēt!? Nebaidies un beidzot pajautā!"
..un tomēr liekas, ka es varu zaudēt ne tikai cilvēku, kas man nozīmē vairāk kā vajadzētu, bet arī vienkārši labu draugu, kas, iespējams, zina par mani vairāk nekā es pati. Baidīties? Eh, nu kāpēc tas ir tik grūti?

Un tagad atliek tikai mālēt visiem ciet acis, jo Alise tak nedrīkst būt nelaimīga. Man riebjas šie sabiedrības uzbūvētie rāmji. Tracina, ka nevar tā uz mirkli apstādināt laiku, lai atpūstos un sakopotu domas. Nu nepietiek man laika, NEPIETIEK!

Un tā sākas nākamā diena- pelēkās māju sienas, cilvēki, kuriem ir savas problēmas, studijas, kojas un vienādie vakari..

Kārtējais pārdomu vakars. Man patika, kad nebija domu. Varbūt..? Eh, nē, jācīnās, padoties nedrīkst..

Novēlu domās savai māsīcai laimīgu ceļu un apskauju cieši, cieši, lai turās. Mēs esam cīnītājas, par to esmu pārliecināta!(:

Ar labu nakti!
Drausmīgā pirmdiena beidzot būs galā..

2 komentāri:

  1. Paldies, Ališuk!
    Teikšu tā, ka zaudēt vienmēr ir ko! Tikai jāizsver, ko vēlies vairāk.. klusēt un draugu vai uzzināt un iespējams mīļoto :) Izvēle būs smaga vienmēr, jo dzīve nekad nav godīga.. :( Ah, kā pietrūkst kārtīga sarunu vakara ar tevi... Brauc šurp! Nekavējoties!

    AtbildētDzēst