Mums katram ir
sava laika josla,
Katram sava
miera osta.
Reiz mums tā
bija viena,
Bet mēs ļāvām,
lai citi to posta.
Nav pagājusi ne
diena,
Kad domas
nekavētos tur-
Laikā, kad
darbojās šī drošības siena,
Kad tā bija
stingri jānotur.
Kā smejies,
neieslēdzās antivīruss,
Un mūsu cietais
disks neizturēja,
Izdzēsās pilnīgi
viss,
Ko briesmīgais
vīruss skart varēja.
Palika tikai
putekļainas plastmasas.
Nē, nav jau tām
nekādas vainas,
Tikai uz
klaviatūras palikuši pirkstu nospiedumi
Un taustiņu
burtiņi ir izbalējuši,
Visvairāk jau
„ītmilevu”.
Neko darīt,
jālīmē par jaunu
Un jāpiedāvā šī
tastatūra kādam citam.
Bet ja nu neder
un jaunais cietais disks atkal uzkaras?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru