svētdiena, 2014. gada 5. janvāris

Jauns gads

Ar cerību,ka 2014. gads būs labāks..

Reizēm ir vieglāk aiziet prom no cilvēkiem, nevis skaidrot, kāpēc. Arī es tā esmu izdarījusi. Diemžēl vai par laimi, kas zina. To gan jau vēlāk sapratīšu.
Vārdi ievaino,vai ne? Jā,ievaino un patiesi sāpīgi. Ievaino tā,ka rodas sajūta,ka ienīsti, un tā sajūta ar katru vārdu pieaug aizvien lielāka un spēcīgāka. Katru reizi,kad izdzirdi nākamo vārdu, tas jau skan kā sarkasms un ironija. Liekas,ka kāds ar trulu nazi urbtos Tavā dvēselē un sadragātu ikvienu nākamo prieka mirkli, sašķaidot to sīki un pamatīgi, neatstājot neko.
Šajā mirklī es aizdegtu cigareti. Lēnām jūtot,kā dūmi caurstrāvo manas plaušas, kā tie ir katrā milimetrā mana ķermeņa. pat pirkstgalos.
Slīkstoša cilvēka suņa murgi. Pēdējais koka gabals,pie kā pieķerties, bet jālaiž vaļā, jo citi to jau ir prasmīgi izdarījuši.
Veiksmi,tā teikt.
Novēlu,lai ceļš ir veiksmīgs un piedzīvojumiem bagāts.

Laimi 2014.gadā. Lielu,patiesu laimi, nebūvējot to uz citu sāpēm. Laime tak ir tik trausla.