pirmdiena, 2015. gada 2. novembris

Pa seniem laikiem

Esmu kļuvusi par cilvēku, kas klusē..daudz, pat brīžiem pārāk daudz. Un tas slīcina attiecības ar citiem un diemžēl- slīcina arī mani.
TĀPĒC
Esmu svinīgi sev nosolījusies, ka atsākšu rakstīt - ne citu priekam, bet sev. Tā teikt, lai paliktu mazliet vieglāk pārdzīvot visu, kas grauj no iekšpuses.

Nezinu, vai jums patiks vai nē, bet man no tā paliks, es ceru-vieglāk.

Ir apritējis mēnesis kopš zaudēju vienu no visdārgākajiem cilvēkiem - tēti. Tāpēc šodien aizdedzu svecīti un lūdzu, lai viņam Augšā būtu labi.
Viņš bija atnācis sapnī un teica:"Meita, man viss ir labi. Un viss arī tuprmāk būs labi."
Tēt,kā var būt labi, ja Tevis vairs nav?
Es mīlu Tevi!
Man Tevis pietrūkst.

Žēl,ka nenovērtēju to laiku, kad biji man blakus vai viena telefona zvana attālumā. Vēl neesmu saņēmusies izdzēst Tavu telefona numura no savas kontaktu grupas "'Ģimene". Vienkārši nespēju, jo liekas,ka tā pazaudēšu Tevi pavisam.

Nesaprotu, kāpēc Tev bija jāaiziet?! Tev taču tik daudz vēl bija man,ko dot. Es tik ļoti vēlējos,  lai Tu būtu klāt man svarīgajos brīžos.

Tēt, es ceru,ka Tu mani dzirdi un esi man klāt.
Es mīlu Tevi!

svētdiena, 2014. gada 5. janvāris

Jauns gads

Ar cerību,ka 2014. gads būs labāks..

Reizēm ir vieglāk aiziet prom no cilvēkiem, nevis skaidrot, kāpēc. Arī es tā esmu izdarījusi. Diemžēl vai par laimi, kas zina. To gan jau vēlāk sapratīšu.
Vārdi ievaino,vai ne? Jā,ievaino un patiesi sāpīgi. Ievaino tā,ka rodas sajūta,ka ienīsti, un tā sajūta ar katru vārdu pieaug aizvien lielāka un spēcīgāka. Katru reizi,kad izdzirdi nākamo vārdu, tas jau skan kā sarkasms un ironija. Liekas,ka kāds ar trulu nazi urbtos Tavā dvēselē un sadragātu ikvienu nākamo prieka mirkli, sašķaidot to sīki un pamatīgi, neatstājot neko.
Šajā mirklī es aizdegtu cigareti. Lēnām jūtot,kā dūmi caurstrāvo manas plaušas, kā tie ir katrā milimetrā mana ķermeņa. pat pirkstgalos.
Slīkstoša cilvēka suņa murgi. Pēdējais koka gabals,pie kā pieķerties, bet jālaiž vaļā, jo citi to jau ir prasmīgi izdarījuši.
Veiksmi,tā teikt.
Novēlu,lai ceļš ir veiksmīgs un piedzīvojumiem bagāts.

Laimi 2014.gadā. Lielu,patiesu laimi, nebūvējot to uz citu sāpēm. Laime tak ir tik trausla.

trešdiena, 2013. gada 19. jūnijs

Praksēē

Beidzot jāsāk rakstīt prakses atskaite, bet ir viens liels BET!
Praksē esmu bijusi tikai 5 dienas:D Lieliski,vai ne? Nav ne jausmas,ko rakstīt un ko darīt, un ko vispār pasākt?:D

Dzejošu. Man tak tāds talants kādreiz piemita;D

Lai jauks karstumiņš :) Es to izbaudīšu pēc pilnas programmas:)

trešdiena, 2013. gada 5. jūnijs

Un atkal..

Pilnīgs klusums. Miers. Varbūt arī nedaudz nogurums. Ne fizisks, bet garīgs. Žēl,ka nevar atslēgt domas un jūtas uz kādu neilgu laiciņu.

Vēlme brīdi nepamosties un uz visu jucekli paskatīties no malas.

Velns ar ārā.

trešdiena, 2013. gada 29. maijs

Laiks vienatnē.

Laba filma un pilnīgs Visuma klusums. Šim rītam pilnīgi un galīgi derēja!:)

Iesaku piecelties agri no rīta un noskatīties "Vējiem līdz" abas daļas.

Mm,bauda manam prātam un dvēselei..

"Par to es domāšu rīt.." Tā teica Skārleta un tā gribas teikt arī man pašlaik.. šodien veldze dvēselei.

svētdiena, 2013. gada 26. maijs

Mazliet nomaļus..

Kā vēlos,lai šī nedēļa beidzas..

Reizēm šķiet,ka viss iet labi,un te pēkšņi "bams" un viss ir cauri. 
Un nesaprotu tad tikai vienu šajās dienās- Dievs ir vai nav? Ja reiz dod, tad kāpēc tik sāpīgi pēc tam atņem?
Varbūt.. varbūt pēc tam..? Un ja vairs ne pēc tam?

Ko vairs pēc tam, ja spēks ir izsmelts? 

Es tikai cenšos smaidīt, bet itnemaz jau negribas.

Vienai to atņem, bet nākamā izvēlas pati. Kā un kāpēc? Ja pie tās domas jau tik ļoti pieķerās un sajūt? Daļa sevis, ko tā vien gribējās sargāt un nevienam, nevienam neatļaut darīt tam pāri?

Atliek tikai ar asarām acīs noskatīties uz tiem cilvēkiem, kas daļu sevis ir nosargājuši un sargās to visu savu mūžu.

Laikam beidzot zinu,ko nozīmē zaudēt. Un nejau kādā spēlē, kur stratēģija ir sīki izplānota vai arī maratona trasē, kur galvenais ir sasniegt finišu pirmajam, bet gan sevī, savās domās un galvenais..sirdī.

Un jādomā vien par to,kuram bija žēl tās laimes? Kurš tik sāpīgi spēja atņemt visdārgāko?
Asiņo sirds, dvēsele un domas. Nevienam cilvēkam nenovēlu šo briesmīgo sajūtu un tukšumu.

otrdiena, 2013. gada 30. aprīlis

Piaugušais;D

Pēc datumiem it kā pavasaris, bet šodiena atkal par to neliecina- vējš, vējš, vējš. Laukā it kā silts, bet diez gan silta jaka tāpat jāvelk virsū.
Tik nu prieks,ka beidzot mūsu pusē viss tīrs no sniega un pamazām visapkārt tiek apkoptas mājas.

Bet man, ja godīgi, vienalga. Man jau sākas vasara- par mācībām uz kādu laiku varu aizmirst un uz kādu laiciņu varu iesoļot strādājošo cilvēku aprindās.:) Prakse. Kas gan var būt jaukāks? Beidzot varēšu pastrādāt sev interesējošajā sfērā:)

Tad nu, pēdējās nopelnītās brīvā cilvēka brīvdienas un tad jau.. aidā, darbiņā:D

Būšu ar super dzīvokļa biedru, ar kuru, šķiet, galīgi nebūs garlaicīgi- smiekli, smiekli un visādas dumības. Var jau atļauties uz kādu pamazu laiciņu atkal būt mazliet trakai:) Jaunība tak viena:)

Tātad, oficiāli paziņoju- atā, skola. Man Tevis nepietrūks, bet tiekamies tajā tālajā septembrī..:D

Un bučas-mučas, es sāku savas pieaugušā gaitas:D

P.S. Ceru te ielikt savas atsauksmes no prakses, jo rādās, ka tas būs tik tiešām laiks, lai es saprastu, ko es patiešām, patiešām vēlos iesākt ar savām strādājošā gaitām:)


otrdiena, 2013. gada 16. aprīlis

Ziemas miegs beidzies!

Pēc šeit redzmās aktivitātes izskatās, ka esmu bijusi pamatīgā ziemas guļā:D

Tātad, slaukām putekļus nost no bloga un sākam.

Saulīte spīd, pavasara jaciņa jau laukā no skapja, kedas kājās (biju jau aizmirsusi to patīkamo sajūtu, kad pēdiņas jūtas ļoti,ļoti labi) un pavasaris var sākties.:)

Vairs tikai divas nedēļas diez gan pagaras sesijas un tad jau praksēšanās. Vēl tā īsti jāsameklē prakses vieta,bet,šķiet, ka viss saies. Ja nē,tad jau varianti vienmēr kādi atrodas:)

Jua palēnām sāku domāt plānus vasarai-uzaicinājumu un visādu citādu pasākumu pieteikumi jau lēnām tiek
apspriesti un plānoti. Eh,eh, gaidu vasaru (ceru,ka labāku nekā pagājušo) ..(:

Un tagad--> "Pie Velna sesiju, pie Velna lekcijas!!" :D

ceturtdiena, 2013. gada 10. janvāris

Jauns gads, jauns sākums? Tā vismaz es arī domāju, bet pašlaik tā itnemaz neliekas.. Ticēšu senajam un zināmajam,ka "Liekas,ka katru dienu nekas nemainās,bet pēkšņi vienā mirklī pilnīgi viss ir mainījies!".

Šis gads jau iesākās pavisam savādāk kā citi. Nebiju kopā ar tiem cilvēkiem,ar kuriem biju katru gadu. Varbūt bija mazliet skumji, bet ir jauni cilvēki, ir Jauns gads kā nekā. Nekas vairs nav tā,kā bija pagājušo gad un, tik tiešām, vairs arī nebūs.

Sesija un sesija.. Ir grūtāk nekā pagājušo gad, daudz,daudz grūtāk. Un tas labi manāms eksāmenos. Ja dažos sekmes ir uzlabojušās,tad dažos tās ir pamatīgi kritušās.. Un vēl tas studiju darbs.. Galīgi smacē nost. Vismaz zinu,ka studiju darbam ir plusi- daudzi tiks pie diez gan dārgām,bet labām analīzēm par ūdens kvalitāti. Prieciņš, ka daudzi par to jau saka- paldies!:)

Eh,nu jā.

Vieni svētki garām un tagad tikai darbos iekšā. Gaidu,kad beidzot normāli varēs izgulēties, jo gandrīz katru nakti eju gulēt tik ap kādiem 3,4.. arī dzīvokļa biedrenes savā pirmajā sesijā neguļ praktiski nemaz. Eh,atceroties savu pirmo sesiju..

Jauku dienu!:)

Un sadariet visus savus darbiņus laicīgi!

sestdiena, 2012. gada 15. decembris

Ik pa mēnesim

Liekas,ka laiks tiešām nemāk piebremzēt. Šķiet,ir pagājis tik neilgs laiks,bet izrādās- jau mēnesis, kopš neesmu te iegriezusies!

Gatavojoties sesijai un nedaudz sākot arī studiju darbu, rodas tik tiešām laika trūkums un neapzināšanās, ka ir arī viss pārējais..

Tad nu esmu atkal uz sliedēm, kuras saucas "Jāizdara izvēle". Kā bija rakstīts manā ziņu vēstnesītī "Ir cilvēks, kas Tev piedāvā būdiņu, bet Tu joprojām ceri uz to krāšņo pili, kas ir tikai Gaisa pils. Nepazaudē to, kas ir Tava laime".

True story. Tagad tik galvenais saprast, kas ir šī būdiņa, bet kas- tikai Gaisa pils.

Jā,runājot par pēdējā laika populārāko notikumu, noteikti pirmajā vietā ierindojas Pasaules gals. Un jā, esmu nelaimīga, jo man tieši tajā dienā būvniecībā ir ieskaite. Hell yeah:D
Bet ja godīgi.. Un ja nu tiešām ir tas pasaules gals,bet es neesmu ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vēlos būt un kurus es sev vēlos blakus? Un ir jau verts arī padomāt, kuri ir šie cilvēki, kas man būtu jātur sev blakus. Un vai tas,kas reiz zaudēts, kādreiz arī atgriežas? Dīvaini, dīvaini tie mani jautājumi tagad sāk palikt.

Un nākamā nedēļa, šķiet, būs īpaša, jo ir paredzēts tik daudz, bet kas ir galvenais- varbūt beidzot saņemšos un aizbraukšu uz Rīgu pie māsīcas, kaut gan manu "īstā latvieša sēdēšanu mājās", nemaz tik viegli izkarot nevar:/

Ai, inženierģeoloģija sauc beidzot uzrakstīt referātu. Eh, jāsaņemas, JĀSAŅEMAS. Vairs tikai nedēļa, lai beidzot izdarītu visus pusgada darbus:D Īsts students, kā nekā:D

Bučas, un svētīgu, mierpilnu šo Adventes laiku :)