Laika trūkumā

Nu jau var tik tiešām just, ka laiks skrien vēja spārniem, bet darbu saraksts tikai aug un aug.

Pa šo mēnesi, kamēr nebiju ielogojusies blogā, ir izdarīts tik daudz un mainījušās neskaitāmas lietas. Ir nospēlētas tik daudzas izrādes, nodziedātas dziesmas un satikti jauni cilvēki. Pati īsti nesaprotu,kur tas laiks paliek, bet ir izdarītas daudzas vienreizējas lietas!:)

Pirms nedēļas lasīju tvnet.lv rakstu par pasaules galu. Īsti nesaprotu- ticēt vai nē? Es jau vairāk domāju,ka šis ir laiks, kad "Pasaules gals" nav jāņem tiešā veidā, bet, manuprāt, vairāk kā tāds "Gads, kad cilvēki saprot, ka ir kaut kas jāmaina savā dzīvē".
Ir tā interesanti paraudzīties uz visu no malas, jo mans iepriekšējais apgalvojums patiešām pēdējā laikā kļūst aizvien acīm redzamāks. Viss mainās, nekas vairs nestāv uz vietas.
Pati esmu sapratusi, ka ir laiks mainīt un darīt, lai lietas apkārt kļūtu tīkamākas un labākas. Varbūt ir nepieciešamas šķiršanās, lai satiktu jaunus cilvēkus vai tieši pretēji- saprastu, ka šis otrs, šķietami, jau pierastais cilvēks, ir mūsu otra puse un ka bija nepieciešams šis laiks, lai padzīvotu šķirti..:)

Un tulīt, tulīt jau Adventes laiks.. Vai beidzot mēs katrs spēsim izmest laukā no sevis aizvainojumus un sāpes, un varbūt pat piedot, kaut gan sāpējis ir ļoti, ļoti..? Mūsu uzdevums ir piedot, bet Dievs jau zinās, kas un kā īsti, ne tā?
Piedošanas laiks!:))

Jā,pareiz, pieminēju tak, ka ir jaunumi:) Esmu sākusi jaunu mazo dzīves posmu. Pārvācos no kojām uz dzīvoklīti un nu mitinos kopā ar divām superīgām dzīvokļa biedrenēm-Zaigu un Initu.:)
Esmu uzsākusi jaunu vaļasprieku. Nu nav jau gluži nekas diži jauns, jo mūzika vienmēr ir bijusi ar mani, bet cenšos apgūt ģitāras spēli un vairāk pievērsties mūzikai tieši komponēšanas ziņā(:

Vispār tik daudz lietu, kas jādara un reizēm jau liekas, ka "ūdens smeļas mutē", bet nekas- jo grūtāk liekas, jo pēc tam tās svinības labākas :))

Bučas! Un atceramies--> Ir jāmāk aizmest viss vecais prom gan no skapja, gan no mūsu dzīvēm:)

šodiena kā šodiena

Šodien ir tāda interesanti sentimentāla diena. Paņēmu vecos albumus, raudāju un skatījos, cik gan dažādi mēs esam bijuši.
Cilvēki mainās. Mainos arī es, mani tuvākie un mainās arī viss mums apkārt notiekošais.

Veco albumu šķirstīšana man atsauca atmiņā visādus gadījumus, kurus es jau biju piemirsusi. Tagad atceroties, pasmaidu. Nobirst kāda asara, bet tas par tiem, kuru man vairs nav līdzās. Daudzi jau ir uz sudrabotās mākoņa maliņas, bet citi izvēlējās vieglāko ceļu- aiziet nevis kopā ar mani, bet pagriezties uz citu pusi.

Nenožēloj nevienu mirkli, kaut gan uz īsu brīdi domās iešaujas jautājums "Varbūt toreiz tā nevajadzēja?" Bet kas zina, ja toreiz tā nebūtu rīkojusies vai tā nebūtu noticis, tad nebūtu tā, kā ir pašlaik.

Lasīju nesen intersantus rakstus par karmu. Un tasinība, vai ticēt tam vai nē, katram ir sava. Esmu laikam pa vidu, jo ticu, ka ļoti daudzas lietas tik tiešām varam ietekmēt tikai un vienīgi mēs paši.

Un vakar es kādu lietu savā dzīvē ietekmēju un.. jā, laikam jau varu teikt "ir viss atkal iekš sliedēm" :)

Ticiet,ka paši varat ietekmēt ļoti daudz un nepaļaujaties uz citiem- jūs un vienīgi jūs varat ietekmēt to, kā tālāk dzīvot:)

05.10.2012.

Dzīve no jauna.

Iekš 1001 un 1 lietas saraksta 1.lieta tiks izdarīta.
Man sanāks, vai ne? :)

"Viss, kas ir beidzas, beidzas labi, ja tā nav, tad nekas nav beidzies."

Viss ir labi. Secinājums: viss ir beidzies.

Kravāju mantas. Negribu prom no kojām,bet..šonedēļ mana koju nedēļa ir galā.

Brīvdienas, lai atpūstos. Daudz miega, filmu un sevis lutināšanas. Esmu es to beidzot pelnījusi.

Pirmā diena šomēness.

Riebjas pirmdienas, bet to laikam es saku katru nedēļu:D
Šī nedēļa ir īpaša. Ar ko? Ar to, ka šonedēļ jūtos īpaša. Esmu nopelnījusi tēta uzticību, un tas liek justies pamatīgi labi, tas nozīmē, ka beidzot esmu pierādījusi, ka man VAR uzticēties. I'm proud of myself^-^

Jūtos tā, kā būtu iesviesta amerikāņu kalniņos. Kad jūtos ellīgi labi, notiek kaut kas, kas mani atkal nosviež lejā. Un tā visu laiku.
Tagad tā padomāju un saprotu, ka esmu naiva. Nē, varbūt ne gluži naiva, bet stulba, ka vēl aizvien ceru, ka kaut kas var mainīties pats no sevis. Patika māsas vīra sacītais:"Alis, ko tu vari zaudēt!? Nebaidies un beidzot pajautā!"
..un tomēr liekas, ka es varu zaudēt ne tikai cilvēku, kas man nozīmē vairāk kā vajadzētu, bet arī vienkārši labu draugu, kas, iespējams, zina par mani vairāk nekā es pati. Baidīties? Eh, nu kāpēc tas ir tik grūti?

Un tagad atliek tikai mālēt visiem ciet acis, jo Alise tak nedrīkst būt nelaimīga. Man riebjas šie sabiedrības uzbūvētie rāmji. Tracina, ka nevar tā uz mirkli apstādināt laiku, lai atpūstos un sakopotu domas. Nu nepietiek man laika, NEPIETIEK!

Un tā sākas nākamā diena- pelēkās māju sienas, cilvēki, kuriem ir savas problēmas, studijas, kojas un vienādie vakari..

Kārtējais pārdomu vakars. Man patika, kad nebija domu. Varbūt..? Eh, nē, jācīnās, padoties nedrīkst..

Novēlu domās savai māsīcai laimīgu ceļu un apskauju cieši, cieši, lai turās. Mēs esam cīnītājas, par to esmu pārliecināta!(:

Ar labu nakti!
Drausmīgā pirmdiena beidzot būs galā..

piektā diena

"Tad brauksi uz Hesīti?"
"Laikam"
"Esmu klāt."
"Bļin, man jāpāģērbjas!"
"Pofig,brauc tak šitāda."

Paēsts Hesītī-  Check!
Pārbaudīts Jēkabpils lidlauks - Check!
Iebraukts pļavā- Check!
Ilgi sēdēts pie sliedēm- Check!
Parēkts par dibeniem - Check!

Piektdiena, es tevi mīlu!

Datorvīruss

Tas saucas- vakari, kad uznāk rakstāmais.

Mums katram ir sava laika josla,

Katram sava miera osta.

Reiz mums tā bija viena,

Bet mēs ļāvām, lai citi to posta.

Nav pagājusi ne diena,

Kad domas nekavētos tur-

Laikā, kad darbojās šī drošības siena,

Kad tā bija stingri jānotur.

Kā smejies, neieslēdzās antivīruss,

Un mūsu cietais disks neizturēja,

Izdzēsās pilnīgi viss,

Ko briesmīgais vīruss skart varēja.

Palika tikai putekļainas plastmasas.

Nē, nav jau tām nekādas vainas,

Tikai uz klaviatūras palikuši pirkstu nospiedumi

Un taustiņu burtiņi ir izbalējuši,

Visvairāk jau „ītmilevu”.

Neko darīt, jālīmē par jaunu

Un jāpiedāvā šī tastatūra kādam citam.

Bet ja nu neder un jaunais cietais disks atkal uzkaras?

atkal pirmdiena.

Pēc vakardienas ellīgi labajām vingrošanas parādēm kojās, esmu slima. Vūhū. Protams, esmu cīnītāja un eju uz visām lekcijām. Galva sāp, iesnas pabriesmīgas, parunāt nevar, bet ir mērķis- līdz 4dienai būt veselai, lai brīvdienās atkal varētu traukties kaut kur. 

Hā,jau atkal sasmaidos par super feino 4dienas nakti, par 5dienas dienu gan vairs tā negribu smaidīt,bet par 5dienas vakaru.. 

Eh, un 6dienas vakars ar Eviju. Tik ļoti patīk tā sajūta, ka vari iesēsties mašīnā. Uzreiz ir tāda brīvības sajūta. Protams, protams, viss atduras pret dačiku priekšas panelī, uz kura ir uzzīmēts benzīna tanciņš;D Bet tā..  Dziesmu pārpilnība, mazliet nodzieāta balss un gulēšana gultā, kura gāžas uz vienu pusi. Jā, patika, ļoti!

Šīs nedēļas darbiņu sarakstā:

• sakārtot prakses atskaiti;
• izveidot ppt par ekspedīciju;
• izveseļoties;
• noskaidrot situāciju ar 1.90, lai jau mierīgāks prāts(:
• nomainīt gultu jebšu izmest laukā veco un pārcelties uz piepūšamā matrača;
• izpildīt visus mehānikas un augstākās matemātikas mājas darbus

un galvenais
NEBAIDĪTIES!

Vislielākā cilvēku muļķība ir BAILES. Bailes izdarīt ko labu, izrunāties, atzīties...Mēs pārāk daudz baidāmies un tādēļ bieži zaudējam.

Un lielākais hīts 6dienas vakarā

Jā,jā,JĀ!

No visas sirds iesaku--> Aizbrauciet naktī uz kukurūzas lauku un metaties iekšā! Jo vairāk cilvēku, jo jautrāk!

 Man ar Mareku un Juri tas ļooooti patika:D Kukurūza tik gara, ka neko redzēt nevar. Labi,ka Juris bija tāds gudrinieks, ka ieslēdza mašīnai pirms tam avārijas gaismas.

Jā,nemelošu-man patika "mazliet pasēdēšanas" vakars(: sarunas, kokteiļi, atslēgu pazaudēšana, mājupceļš. Eh, sentiments;D

trešdiena

Šodien varen produktīva diena. Izsitu korķus visā fizikas laboratorijā! Esmu lepna par sevi:D Pasniedzējs arī bija lepns..:D

Eh,šodiena kā jau trešdiena- Noviks, gulēšana lekcijās, matu krāsošana un mehānikas macīšanās. Jā,atkal esmu ar jaunu matu krāsu;D eh,tak vajag kaut ko jaunu, vai ne? Savādāk manā dzīvē nekas jauns nenotiek.

Gribu apskāvienu- tas tik tiešām tagad lieki noderētu, jo sajūtos nedaudz apslimusi un nevienam nevajadzīga, jo tel. kojās tiek aizmirsts jau otro dienu, bet nav neviena neatbildēta zvana un pat nevienas sms. Mīlu es jūs visus arī! Bučāāās!


Kāds gaitenī sāk spēlēt ģitāru un dziedāt-eju pie viņiem!

Āttāāāā!

Šodienai der!

Uzvāriet tēju, sataisiet garšīgas zapcmaizītes (manā gadījumā ar aveņu zapti) un noskataties kādu labu filmu. 

Šodien gribu mieru un klusumu, un mazliet arī papinkšķēt. Tam der filma "P.S. I love you". 

Jā, jā, šis ir manējais miera un kārtējo pārdomu vakars.

Bučas!

Samīļojiet savējos un pasakiet, cik ļoti daudz viņi jums nozīmē!

P.S. Elīn, bučas Tev Zviedrijā! Un uzvelc ko siltāku, lai Zviedrijas klimats tevi nepieveic!;)