Laba filma un pilnīgs Visuma klusums. Šim rītam pilnīgi un galīgi derēja!:)
Iesaku piecelties agri no rīta un noskatīties "Vējiem līdz" abas daļas.
Mm,bauda manam prātam un dvēselei..
"Par to es domāšu rīt.." Tā teica Skārleta un tā gribas teikt arī man pašlaik.. šodien veldze dvēselei.
trešdiena, 2013. gada 29. maijs
svētdiena, 2013. gada 26. maijs
Mazliet nomaļus..
Kā vēlos,lai šī nedēļa beidzas..
Reizēm šķiet,ka viss iet labi,un te pēkšņi "bams" un viss ir cauri.
Un nesaprotu tad tikai vienu šajās dienās- Dievs ir vai nav? Ja reiz dod, tad kāpēc tik sāpīgi pēc tam atņem?
Varbūt.. varbūt pēc tam..? Un ja vairs ne pēc tam?
Ko vairs pēc tam, ja spēks ir izsmelts?
Es tikai cenšos smaidīt, bet itnemaz jau negribas.
Vienai to atņem, bet nākamā izvēlas pati. Kā un kāpēc? Ja pie tās domas jau tik ļoti pieķerās un sajūt? Daļa sevis, ko tā vien gribējās sargāt un nevienam, nevienam neatļaut darīt tam pāri?
Atliek tikai ar asarām acīs noskatīties uz tiem cilvēkiem, kas daļu sevis ir nosargājuši un sargās to visu savu mūžu.
Laikam beidzot zinu,ko nozīmē zaudēt. Un nejau kādā spēlē, kur stratēģija ir sīki izplānota vai arī maratona trasē, kur galvenais ir sasniegt finišu pirmajam, bet gan sevī, savās domās un galvenais..sirdī.
Un jādomā vien par to,kuram bija žēl tās laimes? Kurš tik sāpīgi spēja atņemt visdārgāko?
Asiņo sirds, dvēsele un domas. Nevienam cilvēkam nenovēlu šo briesmīgo sajūtu un tukšumu.
otrdiena, 2013. gada 30. aprīlis
Piaugušais;D
Pēc datumiem it kā pavasaris, bet šodiena atkal par to neliecina- vējš, vējš, vējš. Laukā it kā silts, bet diez gan silta jaka tāpat jāvelk virsū.
Tik nu prieks,ka beidzot mūsu pusē viss tīrs no sniega un pamazām visapkārt tiek apkoptas mājas.
Bet man, ja godīgi, vienalga. Man jau sākas vasara- par mācībām uz kādu laiku varu aizmirst un uz kādu laiciņu varu iesoļot strādājošo cilvēku aprindās.:) Prakse. Kas gan var būt jaukāks? Beidzot varēšu pastrādāt sev interesējošajā sfērā:)
Tad nu, pēdējās nopelnītās brīvā cilvēka brīvdienas un tad jau.. aidā, darbiņā:D
Būšu ar super dzīvokļa biedru, ar kuru, šķiet, galīgi nebūs garlaicīgi- smiekli, smiekli un visādas dumības. Var jau atļauties uz kādu pamazu laiciņu atkal būt mazliet trakai:) Jaunība tak viena:)
Tātad, oficiāli paziņoju- atā, skola. Man Tevis nepietrūks, bet tiekamies tajā tālajā septembrī..:D
Un bučas-mučas, es sāku savas pieaugušā gaitas:D
P.S. Ceru te ielikt savas atsauksmes no prakses, jo rādās, ka tas būs tik tiešām laiks, lai es saprastu, ko es patiešām, patiešām vēlos iesākt ar savām strādājošā gaitām:)
Tik nu prieks,ka beidzot mūsu pusē viss tīrs no sniega un pamazām visapkārt tiek apkoptas mājas.
Bet man, ja godīgi, vienalga. Man jau sākas vasara- par mācībām uz kādu laiku varu aizmirst un uz kādu laiciņu varu iesoļot strādājošo cilvēku aprindās.:) Prakse. Kas gan var būt jaukāks? Beidzot varēšu pastrādāt sev interesējošajā sfērā:)
Tad nu, pēdējās nopelnītās brīvā cilvēka brīvdienas un tad jau.. aidā, darbiņā:D
Būšu ar super dzīvokļa biedru, ar kuru, šķiet, galīgi nebūs garlaicīgi- smiekli, smiekli un visādas dumības. Var jau atļauties uz kādu pamazu laiciņu atkal būt mazliet trakai:) Jaunība tak viena:)
Tātad, oficiāli paziņoju- atā, skola. Man Tevis nepietrūks, bet tiekamies tajā tālajā septembrī..:D
Un bučas-mučas, es sāku savas pieaugušā gaitas:D
P.S. Ceru te ielikt savas atsauksmes no prakses, jo rādās, ka tas būs tik tiešām laiks, lai es saprastu, ko es patiešām, patiešām vēlos iesākt ar savām strādājošā gaitām:)
otrdiena, 2013. gada 16. aprīlis
Ziemas miegs beidzies!
Pēc šeit redzmās aktivitātes izskatās, ka esmu bijusi pamatīgā ziemas guļā:D
Tātad, slaukām putekļus nost no bloga un sākam.
Saulīte spīd, pavasara jaciņa jau laukā no skapja, kedas kājās (biju jau aizmirsusi to patīkamo sajūtu, kad pēdiņas jūtas ļoti,ļoti labi) un pavasaris var sākties.:)
Vairs tikai divas nedēļas diez gan pagaras sesijas un tad jau praksēšanās. Vēl tā īsti jāsameklē prakses vieta,bet,šķiet, ka viss saies. Ja nē,tad jau varianti vienmēr kādi atrodas:)
Jua palēnām sāku domāt plānus vasarai-uzaicinājumu un visādu citādu pasākumu pieteikumi jau lēnām tiek
apspriesti un plānoti. Eh,eh, gaidu vasaru (ceru,ka labāku nekā pagājušo) ..(:
Un tagad--> "Pie Velna sesiju, pie Velna lekcijas!!" :D
Tātad, slaukām putekļus nost no bloga un sākam.
Saulīte spīd, pavasara jaciņa jau laukā no skapja, kedas kājās (biju jau aizmirsusi to patīkamo sajūtu, kad pēdiņas jūtas ļoti,ļoti labi) un pavasaris var sākties.:)
Vairs tikai divas nedēļas diez gan pagaras sesijas un tad jau praksēšanās. Vēl tā īsti jāsameklē prakses vieta,bet,šķiet, ka viss saies. Ja nē,tad jau varianti vienmēr kādi atrodas:)
Jua palēnām sāku domāt plānus vasarai-uzaicinājumu un visādu citādu pasākumu pieteikumi jau lēnām tiek
apspriesti un plānoti. Eh,eh, gaidu vasaru (ceru,ka labāku nekā pagājušo) ..(:
Un tagad--> "Pie Velna sesiju, pie Velna lekcijas!!" :D
ceturtdiena, 2013. gada 10. janvāris
Jauns gads, jauns sākums? Tā vismaz es arī domāju, bet pašlaik tā itnemaz neliekas.. Ticēšu senajam un zināmajam,ka "Liekas,ka katru dienu nekas nemainās,bet pēkšņi vienā mirklī pilnīgi viss ir mainījies!".
Šis gads jau iesākās pavisam savādāk kā citi. Nebiju kopā ar tiem cilvēkiem,ar kuriem biju katru gadu. Varbūt bija mazliet skumji, bet ir jauni cilvēki, ir Jauns gads kā nekā. Nekas vairs nav tā,kā bija pagājušo gad un, tik tiešām, vairs arī nebūs.
Sesija un sesija.. Ir grūtāk nekā pagājušo gad, daudz,daudz grūtāk. Un tas labi manāms eksāmenos. Ja dažos sekmes ir uzlabojušās,tad dažos tās ir pamatīgi kritušās.. Un vēl tas studiju darbs.. Galīgi smacē nost. Vismaz zinu,ka studiju darbam ir plusi- daudzi tiks pie diez gan dārgām,bet labām analīzēm par ūdens kvalitāti. Prieciņš, ka daudzi par to jau saka- paldies!:)
Eh,nu jā.
Vieni svētki garām un tagad tikai darbos iekšā. Gaidu,kad beidzot normāli varēs izgulēties, jo gandrīz katru nakti eju gulēt tik ap kādiem 3,4.. arī dzīvokļa biedrenes savā pirmajā sesijā neguļ praktiski nemaz. Eh,atceroties savu pirmo sesiju..
Jauku dienu!:)
Un sadariet visus savus darbiņus laicīgi!
Šis gads jau iesākās pavisam savādāk kā citi. Nebiju kopā ar tiem cilvēkiem,ar kuriem biju katru gadu. Varbūt bija mazliet skumji, bet ir jauni cilvēki, ir Jauns gads kā nekā. Nekas vairs nav tā,kā bija pagājušo gad un, tik tiešām, vairs arī nebūs.
Sesija un sesija.. Ir grūtāk nekā pagājušo gad, daudz,daudz grūtāk. Un tas labi manāms eksāmenos. Ja dažos sekmes ir uzlabojušās,tad dažos tās ir pamatīgi kritušās.. Un vēl tas studiju darbs.. Galīgi smacē nost. Vismaz zinu,ka studiju darbam ir plusi- daudzi tiks pie diez gan dārgām,bet labām analīzēm par ūdens kvalitāti. Prieciņš, ka daudzi par to jau saka- paldies!:)
Eh,nu jā.
Vieni svētki garām un tagad tikai darbos iekšā. Gaidu,kad beidzot normāli varēs izgulēties, jo gandrīz katru nakti eju gulēt tik ap kādiem 3,4.. arī dzīvokļa biedrenes savā pirmajā sesijā neguļ praktiski nemaz. Eh,atceroties savu pirmo sesiju..
Jauku dienu!:)
Un sadariet visus savus darbiņus laicīgi!
sestdiena, 2012. gada 15. decembris
Ik pa mēnesim
Liekas,ka laiks tiešām nemāk piebremzēt. Šķiet,ir pagājis tik neilgs laiks,bet izrādās- jau mēnesis, kopš neesmu te iegriezusies!
Gatavojoties sesijai un nedaudz sākot arī studiju darbu, rodas tik tiešām laika trūkums un neapzināšanās, ka ir arī viss pārējais..
Tad nu esmu atkal uz sliedēm, kuras saucas "Jāizdara izvēle". Kā bija rakstīts manā ziņu vēstnesītī "Ir cilvēks, kas Tev piedāvā būdiņu, bet Tu joprojām ceri uz to krāšņo pili, kas ir tikai Gaisa pils. Nepazaudē to, kas ir Tava laime".
True story. Tagad tik galvenais saprast, kas ir šī būdiņa, bet kas- tikai Gaisa pils.
Jā,runājot par pēdējā laika populārāko notikumu, noteikti pirmajā vietā ierindojas Pasaules gals. Un jā, esmu nelaimīga, jo man tieši tajā dienā būvniecībā ir ieskaite. Hell yeah:D
Bet ja godīgi.. Un ja nu tiešām ir tas pasaules gals,bet es neesmu ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vēlos būt un kurus es sev vēlos blakus? Un ir jau verts arī padomāt, kuri ir šie cilvēki, kas man būtu jātur sev blakus. Un vai tas,kas reiz zaudēts, kādreiz arī atgriežas? Dīvaini, dīvaini tie mani jautājumi tagad sāk palikt.
Un nākamā nedēļa, šķiet, būs īpaša, jo ir paredzēts tik daudz, bet kas ir galvenais- varbūt beidzot saņemšos un aizbraukšu uz Rīgu pie māsīcas, kaut gan manu "īstā latvieša sēdēšanu mājās", nemaz tik viegli izkarot nevar:/
Ai, inženierģeoloģija sauc beidzot uzrakstīt referātu. Eh, jāsaņemas, JĀSAŅEMAS. Vairs tikai nedēļa, lai beidzot izdarītu visus pusgada darbus:D Īsts students, kā nekā:D
Bučas, un svētīgu, mierpilnu šo Adventes laiku :)
Gatavojoties sesijai un nedaudz sākot arī studiju darbu, rodas tik tiešām laika trūkums un neapzināšanās, ka ir arī viss pārējais..
Tad nu esmu atkal uz sliedēm, kuras saucas "Jāizdara izvēle". Kā bija rakstīts manā ziņu vēstnesītī "Ir cilvēks, kas Tev piedāvā būdiņu, bet Tu joprojām ceri uz to krāšņo pili, kas ir tikai Gaisa pils. Nepazaudē to, kas ir Tava laime".
True story. Tagad tik galvenais saprast, kas ir šī būdiņa, bet kas- tikai Gaisa pils.
Jā,runājot par pēdējā laika populārāko notikumu, noteikti pirmajā vietā ierindojas Pasaules gals. Un jā, esmu nelaimīga, jo man tieši tajā dienā būvniecībā ir ieskaite. Hell yeah:D
Bet ja godīgi.. Un ja nu tiešām ir tas pasaules gals,bet es neesmu ar tiem cilvēkiem, ar kuriem vēlos būt un kurus es sev vēlos blakus? Un ir jau verts arī padomāt, kuri ir šie cilvēki, kas man būtu jātur sev blakus. Un vai tas,kas reiz zaudēts, kādreiz arī atgriežas? Dīvaini, dīvaini tie mani jautājumi tagad sāk palikt.
Un nākamā nedēļa, šķiet, būs īpaša, jo ir paredzēts tik daudz, bet kas ir galvenais- varbūt beidzot saņemšos un aizbraukšu uz Rīgu pie māsīcas, kaut gan manu "īstā latvieša sēdēšanu mājās", nemaz tik viegli izkarot nevar:/
Ai, inženierģeoloģija sauc beidzot uzrakstīt referātu. Eh, jāsaņemas, JĀSAŅEMAS. Vairs tikai nedēļa, lai beidzot izdarītu visus pusgada darbus:D Īsts students, kā nekā:D
Bučas, un svētīgu, mierpilnu šo Adventes laiku :)
sestdiena, 2012. gada 17. novembris
Laika trūkumā
Nu jau var tik tiešām just, ka laiks skrien vēja spārniem, bet darbu saraksts tikai aug un aug.
Pa šo mēnesi, kamēr nebiju ielogojusies blogā, ir izdarīts tik daudz un mainījušās neskaitāmas lietas. Ir nospēlētas tik daudzas izrādes, nodziedātas dziesmas un satikti jauni cilvēki. Pati īsti nesaprotu,kur tas laiks paliek, bet ir izdarītas daudzas vienreizējas lietas!:)
Pirms nedēļas lasīju tvnet.lv rakstu par pasaules galu. Īsti nesaprotu- ticēt vai nē? Es jau vairāk domāju,ka šis ir laiks, kad "Pasaules gals" nav jāņem tiešā veidā, bet, manuprāt, vairāk kā tāds "Gads, kad cilvēki saprot, ka ir kaut kas jāmaina savā dzīvē".
Ir tā interesanti paraudzīties uz visu no malas, jo mans iepriekšējais apgalvojums patiešām pēdējā laikā kļūst aizvien acīm redzamāks. Viss mainās, nekas vairs nestāv uz vietas.
Pati esmu sapratusi, ka ir laiks mainīt un darīt, lai lietas apkārt kļūtu tīkamākas un labākas. Varbūt ir nepieciešamas šķiršanās, lai satiktu jaunus cilvēkus vai tieši pretēji- saprastu, ka šis otrs, šķietami, jau pierastais cilvēks, ir mūsu otra puse un ka bija nepieciešams šis laiks, lai padzīvotu šķirti..:)
Un tulīt, tulīt jau Adventes laiks.. Vai beidzot mēs katrs spēsim izmest laukā no sevis aizvainojumus un sāpes, un varbūt pat piedot, kaut gan sāpējis ir ļoti, ļoti..? Mūsu uzdevums ir piedot, bet Dievs jau zinās, kas un kā īsti, ne tā?
Piedošanas laiks!:))
Jā,pareiz, pieminēju tak, ka ir jaunumi:) Esmu sākusi jaunu mazo dzīves posmu. Pārvācos no kojām uz dzīvoklīti un nu mitinos kopā ar divām superīgām dzīvokļa biedrenēm-Zaigu un Initu.:)
Esmu uzsākusi jaunu vaļasprieku. Nu nav jau gluži nekas diži jauns, jo mūzika vienmēr ir bijusi ar mani, bet cenšos apgūt ģitāras spēli un vairāk pievērsties mūzikai tieši komponēšanas ziņā(:
Vispār tik daudz lietu, kas jādara un reizēm jau liekas, ka "ūdens smeļas mutē", bet nekas- jo grūtāk liekas, jo pēc tam tās svinības labākas :))
Bučas! Un atceramies--> Ir jāmāk aizmest viss vecais prom gan no skapja, gan no mūsu dzīvēm:)
Pa šo mēnesi, kamēr nebiju ielogojusies blogā, ir izdarīts tik daudz un mainījušās neskaitāmas lietas. Ir nospēlētas tik daudzas izrādes, nodziedātas dziesmas un satikti jauni cilvēki. Pati īsti nesaprotu,kur tas laiks paliek, bet ir izdarītas daudzas vienreizējas lietas!:)
Pirms nedēļas lasīju tvnet.lv rakstu par pasaules galu. Īsti nesaprotu- ticēt vai nē? Es jau vairāk domāju,ka šis ir laiks, kad "Pasaules gals" nav jāņem tiešā veidā, bet, manuprāt, vairāk kā tāds "Gads, kad cilvēki saprot, ka ir kaut kas jāmaina savā dzīvē".
Ir tā interesanti paraudzīties uz visu no malas, jo mans iepriekšējais apgalvojums patiešām pēdējā laikā kļūst aizvien acīm redzamāks. Viss mainās, nekas vairs nestāv uz vietas.
Pati esmu sapratusi, ka ir laiks mainīt un darīt, lai lietas apkārt kļūtu tīkamākas un labākas. Varbūt ir nepieciešamas šķiršanās, lai satiktu jaunus cilvēkus vai tieši pretēji- saprastu, ka šis otrs, šķietami, jau pierastais cilvēks, ir mūsu otra puse un ka bija nepieciešams šis laiks, lai padzīvotu šķirti..:)
Un tulīt, tulīt jau Adventes laiks.. Vai beidzot mēs katrs spēsim izmest laukā no sevis aizvainojumus un sāpes, un varbūt pat piedot, kaut gan sāpējis ir ļoti, ļoti..? Mūsu uzdevums ir piedot, bet Dievs jau zinās, kas un kā īsti, ne tā?
Piedošanas laiks!:))
Jā,pareiz, pieminēju tak, ka ir jaunumi:) Esmu sākusi jaunu mazo dzīves posmu. Pārvācos no kojām uz dzīvoklīti un nu mitinos kopā ar divām superīgām dzīvokļa biedrenēm-Zaigu un Initu.:)
Esmu uzsākusi jaunu vaļasprieku. Nu nav jau gluži nekas diži jauns, jo mūzika vienmēr ir bijusi ar mani, bet cenšos apgūt ģitāras spēli un vairāk pievērsties mūzikai tieši komponēšanas ziņā(:
Vispār tik daudz lietu, kas jādara un reizēm jau liekas, ka "ūdens smeļas mutē", bet nekas- jo grūtāk liekas, jo pēc tam tās svinības labākas :))
Bučas! Un atceramies--> Ir jāmāk aizmest viss vecais prom gan no skapja, gan no mūsu dzīvēm:)
sestdiena, 2012. gada 13. oktobris
šodiena kā šodiena
Šodien ir tāda interesanti sentimentāla diena. Paņēmu vecos albumus, raudāju un skatījos, cik gan dažādi mēs esam bijuši.
Cilvēki mainās. Mainos arī es, mani tuvākie un mainās arī viss mums apkārt notiekošais.
Veco albumu šķirstīšana man atsauca atmiņā visādus gadījumus, kurus es jau biju piemirsusi. Tagad atceroties, pasmaidu. Nobirst kāda asara, bet tas par tiem, kuru man vairs nav līdzās. Daudzi jau ir uz sudrabotās mākoņa maliņas, bet citi izvēlējās vieglāko ceļu- aiziet nevis kopā ar mani, bet pagriezties uz citu pusi.
Nenožēloj nevienu mirkli, kaut gan uz īsu brīdi domās iešaujas jautājums "Varbūt toreiz tā nevajadzēja?" Bet kas zina, ja toreiz tā nebūtu rīkojusies vai tā nebūtu noticis, tad nebūtu tā, kā ir pašlaik.
Lasīju nesen intersantus rakstus par karmu. Un tasinība, vai ticēt tam vai nē, katram ir sava. Esmu laikam pa vidu, jo ticu, ka ļoti daudzas lietas tik tiešām varam ietekmēt tikai un vienīgi mēs paši.
Un vakar es kādu lietu savā dzīvē ietekmēju un.. jā, laikam jau varu teikt "ir viss atkal iekš sliedēm" :)
Cilvēki mainās. Mainos arī es, mani tuvākie un mainās arī viss mums apkārt notiekošais.
Veco albumu šķirstīšana man atsauca atmiņā visādus gadījumus, kurus es jau biju piemirsusi. Tagad atceroties, pasmaidu. Nobirst kāda asara, bet tas par tiem, kuru man vairs nav līdzās. Daudzi jau ir uz sudrabotās mākoņa maliņas, bet citi izvēlējās vieglāko ceļu- aiziet nevis kopā ar mani, bet pagriezties uz citu pusi.
Nenožēloj nevienu mirkli, kaut gan uz īsu brīdi domās iešaujas jautājums "Varbūt toreiz tā nevajadzēja?" Bet kas zina, ja toreiz tā nebūtu rīkojusies vai tā nebūtu noticis, tad nebūtu tā, kā ir pašlaik.
Lasīju nesen intersantus rakstus par karmu. Un tasinība, vai ticēt tam vai nē, katram ir sava. Esmu laikam pa vidu, jo ticu, ka ļoti daudzas lietas tik tiešām varam ietekmēt tikai un vienīgi mēs paši.
Un vakar es kādu lietu savā dzīvē ietekmēju un.. jā, laikam jau varu teikt "ir viss atkal iekš sliedēm" :)
Ticiet,ka paši varat ietekmēt ļoti daudz un nepaļaujaties uz citiem- jūs un vienīgi jūs varat ietekmēt to, kā tālāk dzīvot:)
piektdiena, 2012. gada 5. oktobris
05.10.2012.
Dzīve no jauna.
Iekš 1001 un 1 lietas saraksta 1.lieta tiks izdarīta.Man sanāks, vai ne? :)
"Viss, kas ir beidzas, beidzas labi, ja tā nav, tad nekas nav beidzies."
Viss ir labi. Secinājums: viss ir beidzies.
Kravāju mantas. Negribu prom no kojām,bet..šonedēļ mana koju nedēļa ir galā.
Brīvdienas, lai atpūstos. Daudz miega, filmu un sevis lutināšanas. Esmu es to beidzot pelnījusi.
pirmdiena, 2012. gada 1. oktobris
Pirmā diena šomēness.
Riebjas pirmdienas, bet to laikam es saku katru nedēļu:D
Šī nedēļa ir īpaša. Ar ko? Ar to, ka šonedēļ jūtos īpaša. Esmu nopelnījusi tēta uzticību, un tas liek justies pamatīgi labi, tas nozīmē, ka beidzot esmu pierādījusi, ka man VAR uzticēties. I'm proud of myself^-^
Jūtos tā, kā būtu iesviesta amerikāņu kalniņos. Kad jūtos ellīgi labi, notiek kaut kas, kas mani atkal nosviež lejā. Un tā visu laiku.
Tagad tā padomāju un saprotu, ka esmu naiva. Nē, varbūt ne gluži naiva, bet stulba, ka vēl aizvien ceru, ka kaut kas var mainīties pats no sevis. Patika māsas vīra sacītais:"Alis, ko tu vari zaudēt!? Nebaidies un beidzot pajautā!"
..un tomēr liekas, ka es varu zaudēt ne tikai cilvēku, kas man nozīmē vairāk kā vajadzētu, bet arī vienkārši labu draugu, kas, iespējams, zina par mani vairāk nekā es pati. Baidīties? Eh, nu kāpēc tas ir tik grūti?
Un tagad atliek tikai mālēt visiem ciet acis, jo Alise tak nedrīkst būt nelaimīga. Man riebjas šie sabiedrības uzbūvētie rāmji. Tracina, ka nevar tā uz mirkli apstādināt laiku, lai atpūstos un sakopotu domas. Nu nepietiek man laika, NEPIETIEK!
Un tā sākas nākamā diena- pelēkās māju sienas, cilvēki, kuriem ir savas problēmas, studijas, kojas un vienādie vakari..
Kārtējais pārdomu vakars. Man patika, kad nebija domu. Varbūt..? Eh, nē, jācīnās, padoties nedrīkst..
Novēlu domās savai māsīcai laimīgu ceļu un apskauju cieši, cieši, lai turās. Mēs esam cīnītājas, par to esmu pārliecināta!(:
Ar labu nakti!
Drausmīgā pirmdiena beidzot būs galā..
Šī nedēļa ir īpaša. Ar ko? Ar to, ka šonedēļ jūtos īpaša. Esmu nopelnījusi tēta uzticību, un tas liek justies pamatīgi labi, tas nozīmē, ka beidzot esmu pierādījusi, ka man VAR uzticēties. I'm proud of myself^-^
Jūtos tā, kā būtu iesviesta amerikāņu kalniņos. Kad jūtos ellīgi labi, notiek kaut kas, kas mani atkal nosviež lejā. Un tā visu laiku.
Tagad tā padomāju un saprotu, ka esmu naiva. Nē, varbūt ne gluži naiva, bet stulba, ka vēl aizvien ceru, ka kaut kas var mainīties pats no sevis. Patika māsas vīra sacītais:"Alis, ko tu vari zaudēt!? Nebaidies un beidzot pajautā!"
..un tomēr liekas, ka es varu zaudēt ne tikai cilvēku, kas man nozīmē vairāk kā vajadzētu, bet arī vienkārši labu draugu, kas, iespējams, zina par mani vairāk nekā es pati. Baidīties? Eh, nu kāpēc tas ir tik grūti?
Un tagad atliek tikai mālēt visiem ciet acis, jo Alise tak nedrīkst būt nelaimīga. Man riebjas šie sabiedrības uzbūvētie rāmji. Tracina, ka nevar tā uz mirkli apstādināt laiku, lai atpūstos un sakopotu domas. Nu nepietiek man laika, NEPIETIEK!
Un tā sākas nākamā diena- pelēkās māju sienas, cilvēki, kuriem ir savas problēmas, studijas, kojas un vienādie vakari..
Kārtējais pārdomu vakars. Man patika, kad nebija domu. Varbūt..? Eh, nē, jācīnās, padoties nedrīkst..
Novēlu domās savai māsīcai laimīgu ceļu un apskauju cieši, cieši, lai turās. Mēs esam cīnītājas, par to esmu pārliecināta!(:
Ar labu nakti!
Drausmīgā pirmdiena beidzot būs galā..
Abonēt:
Ziņas (Atom)